1. |
Raida Rīga
01:45
|
|||
2. |
||||
STARP BURVJIEM UN KARAĻIEM
Labs, vai slikts, atzīsties,
Kāds Tu esi, draugs burvi?
Vai nemaz nebaidies,
Saskrieties ar savu bendi?
Ar abām kājām šeit,
Bet rokas citur zog,
Viņš apzinās, un steidz,
Jo laikus jāpabeidz.
Atgriezies zemē apgarots...
Nometa Viņu lejā, ar visiem melniem darbiem,
Ietina melnos svārkos, ar uzrakstu uz krūtīm:
Nāks viņa vietā cits,
Ar labiem nodomiem,
Un augstus torņus cels,
Kas dursies debesīs!
Nomazgā rokas māsiņ, šiem meliem jāgrimst dzelmē.
Viņš pilnām saujām smels un nebeigs mānīties..
Velns piedos un iedos,
Zemes telpu, kopā ar Karaļiem,
Viņš ziedos, savu laiku,
Kamēr kalpi pūst kādā no pagrabiem.
Klāt pie galda, kopā ar Karaļiem,
Atgriezies zemē apgarots...
|
||||
3. |
Ledus laikmets
02:48
|
|||
4. |
Parunā ar mani kānebūt
03:23
|
|||
PARUNĀ AR MANI KĀNEBŪT
Parunā ar mani kānebūt,
caur Dievu,
klusējošu dzejnieku vai
ak lai nu paliek.
Starp gunskuriem migla,
gadsimtu piezīdusi, vien jasmīni cauri tvan.
Tāds smagums ielejās ar saldmi sajaucies,
ka asfalts zem mašīnas riteņiem nevis iepakaļ paliek bet
sirdī ielokās,ielīst kā atdzist sācis piķis.
Bet tālāk daudzstāveņu trokšņi, no pagalma pār sētu,
uz ielas un lielceļa gāžas caur mani, mežos izsīkst, kā
rieta strēlīte vakarā izzūd.
Un atkal sirmas gaidas pļavās un ezeros
pirmsrītu pakausī elpo un ņirb.
Trīsas pār muguru
un ceļš tik nebeidzams
un kluss.
Nu parunā ar mani kānebūt.
Motorzāģu griezieni.
Pirms dienas svelme rīta dzestrumu apēd,
gaiļu sadziedāšanās un bērnības pļavās,
kur gliemežu šņirkstēšana zem pēdām
pirmā samierināšanās ar nāvi.
Dūmaka un tālāk tukšums.
Nezinu, var jau būt ka no karstuma vai
visi tik noguruši, ka pasaule kļuvusi nekustīga.
Vien nāve pastaigājas nedaudz ātrāk kā piedienas.
|
||||
5. |
Celies augšā
03:27
|
|||
CELIES AUGŠĀ
Šajā karaļvalstī, iet sapņu dārzā,
Ar putniem sarunājās un gandrīz elpo.
Tā savā mirdzumā un savā nevainībā,
Mīt stikla zārkā, laiks tek no jauna.
Šajā karaļvalstī, tālas virsotnes,
Izdomātam jātniekam, visi zirgi mazi,
Šajā karaļvalstī, nomiris ir karalis,
Izdomātai pasaulei, cita saule.
Šajā karaļvalstī, iet sapņu dārzā,
Ar putniem sarunājās un gandrīz elpo.
Tā savā mirdzumā un savā nevainībā,
Mīt stikla zārkā, laiks tek no jauna.
Skrien tumsa aklumā un savā plānprātībā,
Tu celies augšā un sāc no jauna.
|
||||
6. |
Tukšums
01:23
|
|||
TUKŠUMS
Nosvilušās skropstās lietus lāses neturas,
pil tieši acīs un izskalo asaru krāterus,
līdz stiklainam skatienam.
Klusējošās brūcēs smiltis šņirkst,
it kā miesa tās ēstu neredzamiem zobiem.
Lietus vairs nespēj veldzēt izslāpušos
par zemi tie top.
Gaismu izslēdzu,
tik sava šī tumsas glāsmainā seja,
kad krāsaini ekrāni subtitri un tapešu raksti pazūd
mirušiem acis atveras un es tajās skatos.
Reiz viss atsāp nost,
izbirst no aizžmiegtas dūres
kā pupas no pāksts.
Plaukstas tveras pēc striķa debesīs
bet satausta dzīparus
klusē,
klusums no pirkstu galiem līdz visumam skan
zinu, dzirdi un nevajag citu neko.
|
||||
7. |
Jums laiks doties
02:48
|
|||
JUMS LAIKS DOTIES
Jums laiks doties pie miera,
Bez ieroču ganāmpulkiem.
Kailām rokām piesedzoties.
Lai kauns dzimst uz āru,
Stādīts tiek zemē,
Aug Dzīvības koks bez bailēm.
Tas nācis no zemes pār zemi,
Tumšas nakts aizsegā.
Un dzima kā maldīgi meli,
Par brīvības cīņu gaismā.
Ar vieglu roku celts zobens,
Smagā akmenī gravēts vārds.
Aizplūst jūras, līst lietus,
Asins krāsa nemainās.
Pēdējie vilcieni aiziet visātrāk.
Pārmijas klaudz
kā smilšu saujas kapā.
Gadalaiki pulsē skaļāk un ātrāk
gurst rokas virs nebijušiem pleciem
un sapņi virtuvē šņabi dzer.
Varbūt tu nemaz neesi skrējis
varbūt piepeši pamodies tukšā istabā
un dzirdi kā suņi un veci ļauži klusē -
par karu.
Visskaļāk runā tirgus laukumā
un sociālie tīkli guņo.
Un pēkšņi tu redzi -
tik daudz liekā mūsu starpā
līdz mīlestībai.
Saudzējošais klusums
Citroningvera tēja un medus
jau kura krūze
bet šķiet –
spēju vien rakstīt.
Čukstus.
Varbūt vajadzētu tā
lai balss saites spindz no stiegruma
apsārst lūpas
atsprāgst vārdu lavīna kā šampānieša korķis
izšauj saldi sabiezējušā gaisā caurumu.
|
||||
8. |
Cilvēkam vieglā pavadā
03:38
|
|||
CILVĒKAM VIEGLĀ PAVADĀ
Noguris mēness dēls,
Gaismas stars, caur mākoņiem slīd.
Zemes meitai miegi nāk,
Tāpēc tā, to izlasīs rīt.
Mēness dēls turpat aiz vārtiem,
Atveries, un ielaid iekšā.
Izlaid vilkus pastaigā,
Un atļaujies būt sev īstam.
Ne kamolā, ar kailiem ķermeņiem,
Satīties, vieglā pavadā.
Kur tas laiks, ar basām kājām.
Notvert vēl, pirms miglā izdziest.
Bet logiem aizmiglots skats.
Mēness gaismu met.
|
||||
9. |
Tarakāns
03:41
|
|||
10. |
Gandrīz katram
03:26
|
|||
GANDRĪZ KATRAM
Nokāp pagrabā, ieslēdzies, apgulies,
Viss šķiet tik nīsts.
Runā trotuārs, motoru klaudzieni,
Tevi neiepazīs.
Viela pārdomām, smadzenēm pacepties,
Vai esmu īsts.
Laiks rūpnīcām pārdomāt taktiku,
Vērts, kurš rīt būs dzīvs.
Zvans modiena, telefons, pilsēta,
Rīts atgriezies.
Ūdens aizskalo nakti un putekļus,
Kafijas smarža baro.
Nemiers dīda no dienas uz dienu,
Vai domāts ir par daudz.
Varbūt pusprātā labāk nāk miegs,
Un neviens vairs nebūs viens.
Ir katram dots, sava laimes nots,
Un kas taps smelts, būs Tavs zelts.
|
||||
11. |
Draudzenes kodes
01:40
|
|||
Draudzenes kodes
Pavasara saule, uz balkona ir ar mani divatā,
Nomestas drēbes, ziemas kalni,
Draudzenes kodes spiedz sajūsmā.
Atraujos no zemes, tāds kosmos ir ar mani divatā,
Nu jau piektais kokčiks ar Zani,
Un pilnīgi pie kājas ka nerunā.
|
||||
12. |
Galva
02:26
|
Alvis Lapins Riga, Latvia
Laipni aicināti mūzikas lapā!
Diskogrāfijā klausāmi dažādi muzikāli darbi ar dažādu laika
nogriezni.
Paldies par uzmanību un tiksimies jau pavisam drīz!
Alvis
... more
Streaming and Download help
If you like GALVA, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp